Adventurelab

Atskats uz pavasara slēpošanas braucienu Ruka 2014

Brauciena dalībnieces Kristas stāsts par Lapzemē piedzīvoto:

Šis pēdējais februāra mēneša rīts iesākās pavisam citādāk nekā ierasts. Gaisā varēja just nelielu satraukumu un piedzīvojumu kāri. Kā nekā šajā naktī mēs, deviņi braši slēpotāji, bijām sasēdušies baltā busiņā un uzsākuši ceļu uz Somiju, lai iepazītu turienes distanču slēpošanas un kalnu trases. Kopā mēs pavadīsim astoņas dienas – divas ceļā un sešas uz vietas. 

Šoreiz puiši, Andis un Haralds, bija lēmuši par labu Somijas slēpošanas kūrortam Ruka. Interesanti, ka tas ir izvietots uz četrām arktiskajām nogāzēm, attiecīgi tur slēpošanas sezona sākas jau oktobra vidū un turpinās līdz pat maija vidum. Mūsu izvēlētais laiks ir marta sākums – tātad īstais brīdis, lai dotos turp un baudītu ziemu.

Izbraucām naktī no piektdienas uz sestdienu.  Ierodoties norunātajā vietā, mani pārsteidza priecīgās un sajūsmu pilnās sejas. AdventureLab oranizētā braucienā es devos pirmo reizi. Arī pārējos dalībniekus es pirms tam nepazinu, tikai biju dzirdējusi labas un sirsnīgas atsauksmes par puišiem un šo organizāciju.

 “Esmu gatava visam, ko šis piedzīvojums sniegs!” nodomāju un pieņēmu jau pirmo piedzīvojumu sēsties baltā busiņa priekšējā sēdeklī starp tobrīd vēl nepazīstamajiem  puišiem -  Haraldu un Andi. J

Šīs nakts plāns bija nokļūt no Rīgas līdz Tallinai, lai tālāk varētu ar prāmi pārcelties uz Helsinkiem, un ceļu turpināt no turienes. Brauciens bija samērā ērts un jautrs. Jau pirmajās stundās sapratu, ka visi šie brašie slēpotāji ir ļoti atvērti un sirsnīgi cilvēki. Un mūs visus vieno kopīgs mērķis – sniegs un slēpošanas trases. Šis ir izcils brīdis, lai baudītu ziemas priekus, īpaši tādēļ, ka daba Latvijā to šogad gandrīz nemaz  nepiedāvāja.

No Rīgas līdz Tallinai bija bija ieplānots nokļūt piecās stundās, tāpēc, daudz nekavējoties, ostā ieradāmies vieni no pirmajiem. Mani patīkami pārsteidza prāmja ērtais pārbrauciens, kas ilga aptuveni 2,5 stundas, kuras dažs labs pavadīja guļot, cits pļāpājot vai lasot paņemtos žurnālus un grāmatas.

Pēc ierašanās Helsinkos bija palicis tāds sīkums, kā deviņu stundu un 850km ceļš līdz mūsu galamērķim – Rukai. Arī šis bija samērā ērts pārbrauciens. Pa ceļam puiši mani izglītoja par Somijas dabu un dalījās ar iepriekšējo braucienu stāstiem, jo šis viņiem bija jau desmitais brauciens uz Somiju, bet pirmais  tieši uz Ruku ;) Varēju manīt, ka ar distanču slēpošanu Somijā  pozitīvi “saslimst” un vienmēr gribās vēl. Un patiešām – arī man pēc ceļojuma pielipa šis piedzīvojuma “mikrobs”!:)

Atzīšos, ka šogad Latvijā nevienu reizi neuzkāpu uz savām distanču slēpēm, tādēļ pirms tam rakstīju puišiem satrauktu e-pastu ar jautājumu, vai spēšu tikt līdzi komandai. Viņi mani nomierināja, sakot, ka viss būs kārtībā! Un tiešām - tā arī bija! Jau pirmajā dienā deviņu cilvēku sastāvs sadalījās pēc fiziskās sagatavotības un interesēm.

Tā kā jau sestdienas vakarā mēs iebraucām Rukā, svētdien bijām gatavi startēt.

Es un vēl pāris cilvēki no mūsu komandas nodevāmies tikai distanču slēpošanai, bet daļa izvēlējās miksēt – dažas dienas ar distanču slēpēm  un dažas uz kalna. Jā, Ruka plaši piedāvā arī kalna trases, un viena meitene no mūsu komandas visu nedēļu izlēma nodarboties tikai ar snovošanu. 

Svētdiena iesākās ar kopīgi gatavotu auzu pārslu putru un dikti smaidīgām sejām! Man liekas, ka visi gaidīja brīdi, kad beidzot varēs uzvilkt slēpju zābakus un ievaskotās slēpas likt lietā. Pirmajā dienā visi kopīgi izpētījām distanču slēpošanas trases. Biju nedaudz pārsteigta, ka gandrīz visiem pirmajā dienā sanāca nepareizi nolasīt trašu karti. Tā bija sadalīta vairākās grūtības pakāpēs – melnā (vissarežģītākā), sarkanā (vidējas pakāpes) un zilā (tieši priekš manis :D ). Tā kā apjukām ar trašu karšu lasīšanu, tiku izaicināta braukt lejā pa kalniem, no kuriem biju bēgusi visu savu mazo slēpošanas mūžu.  Un patiesi, nebija tik traki! Tikai pāris vēja asaras acīs un gandarījums, ka es to paveicu! :) Pirmajā slēpošanas dienā mana brīnišķīgā meiteņu slēpošanas komanda noslēpoja gandrīz 23 km! :) Nemaz nav tik slikti svētdienas slēpotājai,  ne?:)

Nedēļas laikā izbraukājām četras līdz piecas trases, kopā noslēpojot gandrīz 100 km. Vienu dienu gan izlaidu, jo biezo zeķu dēļ kājas tika pamatīgi noberztas. Tādēļ visiem mīļi iesaku kārtīgi pārdomāt līdzi ņemamā ekipējuma biezumu, plānumu un nepieciešamību.       

Rukā laiks mūs lutināja, jo dienā temperatūra svārstījās no -5 C’ līdz + 2 C’.  Tomēr tas mums atstāja vēlmi nākošgad šeit ierasties pirms Jaunā gada, lai redzētu kārtīgos mīnusos skaisti apsnigušos kokus.

Katra noslēpotā diena atnesa lielu prieku un gandarījumu! Slēpošanas trases Rukā piedāvā lielisku iespēju būt gandrīz nepamanītam skaista meža vidū, slēpojot pāri ezeriem un baudot garšīgu kakao mazā, bet omulīgā kafejnīcā pie Ziemeļbriežiem.

Vienīgā lieta, kas pietrūka, bija lielāka trašu izvēle un trašu karšu apzimējumi, bet tas viss ir piedodams, jo dabas skaistums nomaskēja visas nepilnības! :) Un, kas par brīnišķīgu kompāniju! Es biju īpaši pārsteigta par to, kā mēs, deviņi sveši cilvēki, varam tik viegli sadzīvot, smieties no sirds, rūpēties un vienkārši izbaudīt braucienu kopā.

AdventureLab puiši tiešām šo braucienu padara par vienu no labākajiem ziemas notikumiem un liek gribēt atgriezties Somijā vēl! :)

Musu forsa piedzivojumu komanda
 
Twitter ieraksti Twitter ieraksti